Un re
Uz galda smaržo
Māla krūzēs tēja
Ir mirkļi
Ko gribas satvert
Un mirkļi, ko palaist vējā
Un kā reiz rakstīja dzejnieks,
Tādas lielas laimes jau nava
Ir tikai mazas laimītes,
Un tagad kopā mums ir katram sava
Skaistākās ir saulrieta krāsas, zilākās debesis pieder jums,
Un, ja pasaka šī ir ar laimīgām beigām, tā noteikti,
Noteikti būtu par mums.
Kaut kur tur, kur var uguni kurt
Ir tumšs, un guļu viens bez lāpām
Muktu prom, bet tās atmiņas tur
Par to, kā kopā aizmigām kāpās
Mans draugs,
mans prieks un acuraugs,
manas nedienas un raizes,
garozas no rudzu maizes.
Mans izvēlētais ceļš,
mana nodziedātā dziesma ..
Ārā līst
Un es zinu, ka šis lietus ir Tavs
Sāc domāt, kāpēc debesis raud bet man prieks
Viss ir nolemts. Neesmu mājās, ja ārā lietus līst!
Tu esi vienīgā, kas manu interesi neslāpē
un karstās vasarās kā auksta kokakola veldzē.
Jā, tu veldzē.
Labrīt tauta, debesis vaļā
Šeit runā jūsu padevīgais Pilots Tims
Laiks ir nauda, var arī baudā
Uz kurieni tad šodien lidosim?
Skaistie mirkļi neapstājas, bet to nevar teikt par tiem
mirkļiem kaitinošākajiem, mirkļiem nepatīkamajiem.
Jā, mēs esam un būsim tie labākie
Un, ja Dievs dos mums uzvarēt
Tad mēs iesim tik tālu, cik varēsim
Un-tā tik turēt!
Man izira vārdi
Tu krellēs tos ver
Kā dārgāko rotu
Tos paturi sev
Vēl nebija mūsu
Tikai es un Tu
Kāds debesīs rakstīja
Nākamo nodaļu
es aizveru acis un esmu mājās
nekur nav jābrauc vai jāiet kājām
un te ir upes, un te ir kalni
debesis zilas un atvari melni

