Pinned Tweet
Kad pats esi galvenais visa kriminalizētājs un Stambulas konvencijas karognesējs, bet Saeimas kabinetos sarīko personīgo „performanču teātri”.
Krimināllikums:
KL 152. p. (Nelikumīga brīvības atņemšana): Nostāties 4 m² durvīs un nelaist darbinieci ārā, līdz vajadzīga neatliekamā medicīniskā palīdzība. Pārvietošanās brīvība? Nē, neesam dzirdējuši.
KL 132.¹ p. (Vajāšana): Uzbāzīga skaidrošanās un sekošana pa frakcijām, radot pamatotu trauksmi.
KL 130. p. (Tīšs viegls miesas bojājums): Ja fiziska manipulācija ar svešu roku beidzas ar sāpēm vai traumām.
Administratīvie sodi & Ētika:
11.¹ p. (Agresīva uzvedība): Psiholoģisks spiediens un personas neaizskaramības ignorēšana.
11. p. (Sīkais huligānisms): Paša sevis pliķēšana ar kolēģes roku, skandējot par „sliktajiem vīriešiem”. Valsts pārvaldes zelta standarts!
Darba likuma 29. p.: Mobings darba vietā.
Vai citiem rakstītās „zāles” Judins beidzot iedzers pats?
Jāatceļ nodoklis uz nekustamo īpašumu un nākošgad būsim 1.vietā ?
💰 The best and worst tax systems in the OECD (2026)
1. 🇪🇪 Estonia
2. 🇱🇻 Latvia
3. 🇳🇿 New Zealand
4. 🇨🇭 Switzerland
5. 🇱🇹 Lithuania
6. 🇱🇺 Luxembourg
7. 🇨🇿 Czechia
8. 🇦🇺 Australia
9. 🇹🇷 Türkiye
10. 🇭🇺 Hungary
11. 🇮🇱 Israel
12. 🇸🇰 Slovakia
13. 🇸🇪 Sweden
14. 🇨🇷 Costa Rica
15. 🇨🇦 Canada
16. 🇳🇱 Netherlands
17. 🇺🇸 United States
18. 🇦🇹 Austria
19. 🇩🇪 Germany
20. 🇳🇴 Norway
21. 🇲🇽 Mexico
22. 🇫🇮 Finland
23. 🇬🇷 Greece
24. 🇨🇱 Chile
25. 🇸🇮 Slovenia
26. 🇰🇷 South Korea
27. 🇧🇪 Belgium
28. 🇯🇵 Japan
29. 🇮🇪 Ireland
30. 🇬🇧 United Kingdom
31. 🇩🇰 Denmark
32. 🇵🇱 Poland
33. 🇵🇹 Portugal
34. 🇮🇸 Iceland
35. 🇪🇸 Spain
36. 🇮🇹 Italy
37. 🇨🇴 Colombia
38. 🇫🇷 France
Estonia has the most competitive tax system among the 38 OECD countries for the 13th year in a row, followed by Latvia and New Zealand.
Estonia taxes company profits only when they are paid out to shareholders, and has a flat income tax and a tax on land rather than buildings.
France ranks last, behind Colombia and Italy. The US is 17th.
The index ranks how competitive and neutral each tax system is, not how much tax people pay overall. It assesses more than 40 variables across corporate, individual, consumption, property and cross-border taxes.
Source: Tax Foundation, International Tax Competitiveness Index 2026
15
Apsveicu @AivaViksna Budžeta komisijas priekšsēdētājas amatā!
Tieši laikā, lai vērotu, kā Finanšu ministrija apspēlēja viņu un pārvērta viņas 10 % nodokļa ideju par ekskluzīvu klubiņu tiem, kas gadā nopelna ne vairāk par tūkstoš eiro mēnesī,un tikai tad, ja klienti ir tikai kaimiņi, un nav darbinieku.
Rezultātā likums, kas der dažiem simtiem blakuspelņas meklētāju, izmaksā simtiem tūkstošu, un ēnu ekonomika paliek tur, kur bija.
Brīva tirgus atbilde būtu vienkārša,proti,zems, vienāds nodoklis visiem, nevis šaurs labvēlības koridors,bet tad birokrātiem nebūtu, ko regulēt.
Novēlu Vīksnas kundzei neļaut FM sevi apspēlēt un labot šo likumu atbilstoši brīvā tirgus un veselā saprāta likumiem.
APVIENOTĀ SARAKSTA Saeimas deputāte Aiva Vīksna ievēlēta par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju!
Atbildīga valsts finanšu pārvaldība, pārdomāta nodokļu politika un ekonomikas izaugsme ir būtiski priekšnoteikumi Latvijas attīstībai.
Aivas Vīksnas pieredze uzņēmējdarbībā un izpratne par uzņēmēju vajadzībām būs vērtīgs ieguldījums komisijas darbā.
Novēlam veiksmīgu, mērķtiecīgu un rezultatīvu darbu Latvijas ekonomikas stiprināšanā!
Foto: Saeima.
#APVIENOTAISSARAKSTS #Saeima #AivaVīksna #ValstsBudžets #Ekonomika
Man sāp sirds,ka Vienotība notrallināja 22miljardus,bet modernām pretvēžu zālēm naudas nav un cilvēki mirst.
VIDEO. "Man sāp sirds..." Edgars Rinkēvičs par notiekošo Latvijā ift.tt/1EU3Xou
Valdība strādā tikai 3 dienas (kopš 17. novembra), bet Vienotība jau prasa detalizētu grafiku par 2027.–2029. gada budžeta pieņemšanu.17 gadus pie varas, valsts parāds pāri 22 miljardiem, budžeti pieņemti pēdējā brīdī-bet jaunajai valdībai 3.darba dienā jau jautā grafiku.
andris retweeted
Šeit publicēts pārskats par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
Aspveicu visus Latvijas pilsoņus ar kapitāla atdevi 3,2%
valstskapitals.gov.lv/lv/jau…
Zaļās tenisa bumbiņas nevar pārdzīvot PĀRMAIŅAS.
Tas ir labi.
youtu.be/sIlmzReBS-g
Kāpēc Latvijas Valsts kasē ir izveidojies vairāk kā 4 miljardu € caurums, kuram nav naudas seguma?!
2027. gadā 569 miljoni €;
2028. gadā 893 miljoni €;
2029. gadā 929 miljoni €;
2030. gadā 1,735 miljardi.
Kāpēc valsts parāds pārsniedz 22,6 miljardus un procentos vien ir jāsamaksā vairāk par 600 miljoniem?
🗣️Savlaicīga valsts budžeta pieņemšana ir būtiska, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz nepārtrauktu finansējumu veselības aprūpei, izglītībai, drošībai un citām svarīgām jomām. Mums ir svarīgi, lai budžeta sagatavošanas process būtu atklāts un sabiedrība varētu sekot līdzi lēmumu pieņemšanai.
➡️Tāpēc Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Kulbergam, lūdzot sniegt informāciju par 2027. gada valsts budžeta un 2027.–2029. gada budžeta ietvara sagatavošanas, izskatīšanas un pieņemšanas grafiku.
🔎Vēlamies pārliecināties, ka budžeta sagatavošana norit savlaicīgi, atklāti un bez liekas kavēšanās, lai iedzīvotāji, pašvaldības un valsts iestādes varētu droši plānot nākamo gadu.
42
Tava fundamentālā kļūda ir vienkārša un nekaunīga,Tu joprojām tici, ka valsts var būt labs īpašnieks.
Īsts īpašnieks neuzliek mērķus ar vēstuli,viņš vai nu pelna, vai zaudē savu naudu un pazūd. Valsts uzņēmumā mērķi uzliek tie, kam nav ko zaudēt,politiķi un ierēdņi, kuri zaudē tikai nākamajās vēlēšanās, nevis savu kapitālu.
“Gaidu vēstule” ir birokrātisks teātris.Tavs piedāvājums ir turpināt spēlēt īpašnieku ar citu cilvēku naudu, tikai ar skaistākām formām. Mans piedāvājums ir pārdot,atstāt valstij tikai to, ko tirgus patiešām nevar.
Cieti. Bet privātīpašumā.
Replying to @andrislov
Un kas tad ir Tavs piedāvājums: neuzlikt mērķus caur gaidu vēstulēm? Kāpēc? Visiem jābūt mērķiem, arī valsts uzņēmumiem. Cieti.
4
79
Imigrācijas politika ar steigu jārisina @janisdombrava un @AndrisKulbergs
Immigratie kostte Nederland tussen 1995 en 2019 naar schatting € 400 MILJARD.
Daarmee hadden we jaren de BTW kunnen afschaffen, we hadden twee derde van de staatsschuld kunnen aflossen of ieder huishouden € 47.000 kunnen geven.
In plaats daarvan kochten wij een permanente uitkeringsklasse!
29
Pārmaiņas.
Vēlētājs skaidri pateica,kādas ir pārmaiņas:
-NA no 13 mandātiem uz 10;
-Vienotība no 26 mandātiem uz 7;
-AS no 15 mandātiem uz 41;
-LPV no 9 mandātiem uz 17.
Vienotība un NA nav PĀRMAIŅAS.
Nacionālā apvienība atbalsta iespēju atsevišķu svarīgu uzdevumu veikšanai uz laiku valdībā iecelt atbildīgos, taču joprojām vienošanās par to ar "Apvienoto sarakstu" nav. Kandidāti, kas varētu veikt šos pienākumus, gan zināmi. Kāpēc un kad Saeima varētu par abiem balsot?
🖥️ youtu.be/SWte6_C1yYc
1
105
Ošlejs joprojām spēlē spēli, kurā valsts ir “īpašnieks”, kas “prasa rezultātus”.
Īsts īpašnieks ir tas, kurš riskē ar savu naudu un zaudē, ja kļūdās. Koordinācijas centri, gaidu vēstules un Altum garantijas ir vēl viens veids, kā politiķi spēlē investorus ar citu cilvēku naudu.
Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija
Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu.
Iebilstu pret konstrukciju.
Kas ir piedāvāts
Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro.
Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi
Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm.
Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta.
Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks.
Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība
Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos.
Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina.
Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis
Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā.
Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību:
– Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam;
– publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem;
– padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi;
– ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci;
– nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa;
– konsolidētu gada pārskatu Saeimai.
Kā finansēt fondu
Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir:
– Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro.
– Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus.
– Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi.
– Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu.
Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk.
Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors
Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās.
Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi.
Secinājums
Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
1
3
612
Valstij nav jāpārvalda komercuzņēmumus. Tiem jāpieder privātajiem, kam ir stimuls maksimizēt vērtību, nevis lāpīt budžetu vai pildīt politiskās vēlmes.
Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija
Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu.
Iebilstu pret konstrukciju.
Kas ir piedāvāts
Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro.
Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi
Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm.
Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta.
Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks.
Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība
Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos.
Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina.
Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis
Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā.
Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību:
– Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam;
– publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem;
– padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi;
– ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci;
– nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa;
– konsolidētu gada pārskatu Saeimai.
Kā finansēt fondu
Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir:
– Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro.
– Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus.
– Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi.
– Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu.
Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk.
Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors
Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās.
Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi.
Secinājums
Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
Ošleja fundamentālā kļūda ir pieņemšana, ka valstij vispār jātur un “profesionālāk jāpārvalda” komercuzņēmumi.
Attīstības fonds: pareizi mērķi, bīstama konstrukcija
Latvijas Attīstības fonds ir viena no valdības deklarācijas centrālajām iecerēm. Tam ir trīs mērķi: pārvaldīt valsts aktīvus profesionālāk, radīt ilgtermiņa kapitālu ekonomikas pārveidei un stimulēt ekonomiku 2028.–2029. gadā, kad samazināsies ES fondu finansējums. Visus trīs atbalstu.
Iebilstu pret konstrukciju.
Kas ir piedāvāts
Fonds būtu holdings, kurā sākotnēji apvienotu valsts līdzdalību septiņās kapitālsabiedrībās: Latvenergo, Latvijas valsts mežos, Valsts nekustamajos īpašumos, Latvijas Loto, Tet, LMT un AST. Fonds emitētu nenodrošinātas obligācijas līdz 2 miljardiem eiro.
Pirmā problēma: īss parāds, ilgi ieguldījumi
Mājokļi, ēku atjaunošana un aizsardzības ražotnes atmaksājas 10-15 gados. Obligācijas būs jāatmaksā daudz ātrāk, lai gan to termiņi vēl nav publiskoti. Dzēšanas brīdī nauda joprojām būs ieguldīta ilgtermiņa projektos, tāpēc obligācijas būs jāpārfinansē par tā brīža tirgus likmēm.
Ja tirgus būs nelabvēlīgs, paliks divas izejas: novirzīt dividendes, kas citkārt nonāktu budžetā, vai privatizēt LVM/Latvenergo. Pirmā tikai pārvieto budžeta caurumu. Otrā rada risku, ka stratēģiski aktīvi tiek pārdoti zem to vērtības, un oponenti to pasniegs kā slēpto mērķi jau no paša sākuma. Politiskā cena būs augsta.
Vēl viens neatbildēts jautājums: ja Eurostat fondu klasificēs valdības sektorā, tā parāds tik un tā būs valsts parāds, tikai dārgāks.
Otrā problēma: konglomerāts nav pārvaldība
Mežsaimniecība, enerģētika, telekomunikācijas, nekustamais īpašums un azartspēles ir pilnīgi atšķirīgi biznesi ar dažādiem regulatoriem, riskiem un kapitāla vajadzībām. Viena padome nevar būt kompetenta visos.
Uzņēmumiem jau ir savas padomes, un valdības darbs ir panākt, ka tās strādā. Vēl viena virsstruktūra to neatrisina.
Alternatīva: sekmīgais Lietuvas valsts uzņēmumu pārvaldes modelis
Lietuva savus valsts uzņēmumus neapvienoja. Tā izveidoja spēcīgu koordinācijas centru, sakārtoja portfeli un katram uzņēmumam noteica skaidrus mērķus. Kapitāla atdeve pieauga no 0,1 % 2009. gadā līdz 9 % 2024. gadā.
Latvijā koordinatora loma jau ir Valsts kancelejai. Tai vajag mandātu un resursus, lai ieviestu šādu kārtību:
– Saeimas apstiprinātu īpašumpolitiku ar mērķi katram uzņēmumam;
– publisku gaidu vēstuli katram uzņēmumam ar finanšu un nefinanšu mērķiem;
– padomes visos komercuzņēmumos, kur vismaz puse locekļu ir neatkarīgi;
– ministriju iesaisti tikai caur akcionāru sapulci;
– nekomerciālo uzņēmumu nodalīšanu no komerciālā portfeļa;
– konsolidētu gada pārskatu Saeimai.
Kā finansēt fondu
Fondam vajag pašu kapitālu, nevis parādu, un avoti jau ir:
– Tet/LMT darījums valstij var dot vairāk nekā 300 miljonus eiro.
– Valsts kontrole konstatējusi, ka LVM brīvie līdzekļi var pārsniegt 405 miljonus.
– Daļu dividenžu var dot Latvenergo un citi uzņēmumi.
– Valsts nekustamo īpašumu pašu kapitāla atdeve ir 0,53 %, tāpēc neprofilēto īpašumu pārdošana atbrīvotu kapitālu.
Kopā tie ir aptuveni 0,5–1 miljards eiro vairāku gadu laikā. Tas ir mazāk nekā obligācijas, taču šī ir garā nauda, kas nav jāpārfinansē. Turklāt pirmajos gados fonds lietderīgi nespēs ieguldīt vairāk.
Fonda loma: garantētājs, nevis galvenais investors
Latvijā kapitāla netrūkst. Pensiju 2. līmenī vien ir vairāk nekā 11 miljardi eiro, un vēl ir noguldījumi bankās. Trūkst mehānisma, kas šo naudu novirza investīcijās.
Fondam jādarbojas uz Altum bāzes kā garantētājam un līdzinvestoram. Tas uzņemas daļu riska, lai pensiju fondi un bankas finansētu eksportu un aizsardzības ražošanu. Tā ar mazāk valsts naudas var piesaistīt vairāk investīciju, un projektus atlasa tirgus, nevis politiķi.
Secinājums
Attīstības fonda mērķi ir pareizi. Taču labu pārvaldību nevar nopirkt ar obligācijām. Drošāks ceļš uz to pašu rezultātu ir skaidri pārvaldīt uzņēmumus vienlaikus prasot rezultātus, kā pienākas īpašniekam un izveidot Attīstības fondu liekot pamatā kapitālu.
Aizliegt nav risinājums jau 100 gadus.Ko viņi nesaprot ?
VM rosina alkoholu ļaut lietot no 20 gadiem un pilnībā aizliegt tā reklāmu db.lv/zinas/vm-rosina-alkoho…
Kritika pret tēriņu pieaugumu un valsts aparāta uzpūšanos ir pamatota neatkarīgi no partiju nosaukumiem,ja valsts izdevumi un regulējums aug, bet izaugsme un efektivitāte atpaliek, tad solījumi griezt ir retums un pelna uzmanību,arī no kaimiņiem.
Igauņi ir sajūsmā par Latvijas jauno valdību. Kāpēc Latvijā opozīcija -populisti „Progresīvie” un izšķērdētāji no „Vienotības” - nav?
19
Vienotība melo vienmēr.
🏛️ „Saeima nav notārs, kas vienkārši apstiprina lēmumus!”
Saeimas „Jaunās vienotības” frakcijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere, uzrunājot 15. Saeimu, asi kritizē jaunās valdības veidošanas tempu. Viņa uzsver, ka deputātiem un sabiedrībai nav bijis pietiekami daudz laika, lai izvērtētu ministru kandidātus, viņu iecerētās reformas un iespējamos interešu konfliktus.
Vai jaunās valdības apstiprināšana tika sasteigta?
#TV24 #Speciālizlaidums #Saeima #Valdība
19
andris retweeted
Raubiško ir neliete, kurai ir jāsēž cietumā.Pajautājiet jebkuram robežsargam, ZS puišiem, kas 24/7 patrulē pa purviem, ceļiem, mežiem, kamēr šī maita ar domubiedriem palīdz nelegāļiem viņus apiet, tad juridiski konsultē, lai izmantu normatīvo aktu caurumus.Par mūsu naudu no SIF!
Jau rakstīts, ka pirmās instances tiesa pērn Raubiško piesprieda 200 stundu sabiedrisko darbu. Raubiško, viņas aizstāvji un prokuratūra spriedumu vēlāk pārsūdzēja.
tvnet.lv/8586408
























