~e91~

Nelielas pārdomas par šo vēlēšanu ciklu. Par to, ka provizoriskie rezultāti ir tieši tādi, kādus mēs esam pelnījuši. Šis twīta būtība nav pasūdzēties vai aģitēt, vēlēšanas jau ir beigušās, tikai nelielas pārdomas. NA uzvara ir likumsakarīga. Šķelt sabiedrību, krievos un latviešos, tas ir viņu ‘modus operandi’ jau 30+ gadus. Ko gan citu viņi varētu piedāvāt? Ekonomisko attīstību? Protams, ka nē. Sabiedrības dalīšana un šķelšana ir viņu politiskā niša, kas garantē viņu eksistenci uz politiskās skatuves. Jāteic gan, ka pašai sabiedrībai šie manevri izmaksā ļoti dārgi, jo tā vietā, lai tiktu vērtēti politiskie spēki pēc principa, kurš spēj vai nespēj celt sabiedrības labklājību (kā tas ir vairāk vai mazāk Lietuvā un Igaunijā) šeit vēl joprojām ir vesels cilvēku kopums, kuri izdara izvēli pēc principa krievi slikti (NA) vai krievi labi (Stepaņenko un Co). Bet jasaka, ka JV ir tomēr baigie naži. Spēt noturēties pie varas tik ilglaicīgi par spīti visam, - tas ir jāprot. Pat iekšējā cīņa un info noplūde (lai arī padauzīja partijas reitingu kopumā), nesatricināja ierasto kampaņas kursu ar nu jau pārbaudītiem paņēmieniem. Palīdz arī tas, ka ir vesela varza pārtikušu valsts sektorā strādājošo, kuriem šī esošā iekārta ir ļoti izdevīga. Šai ierēdņu mafijai varam pieskaitīt arī pietuvinātos politbiznesmenīšus, gan lielākus, gan mazākus, kuriem kaut mazākā varas turbulence var atlikt dārgus pirkumus un eksotiskus ceļojumus. Kādam izmaiņas arī nozīmētu kādu laiku skatīties uz sauli caur rūtainu logu… Bet ir skaidrs, ka viņu motivācija šo vēlēšanu rezultātos ir daudz, daudz lielāka par tiem cilvēkiem, kuri ar šīm politiskajām dividendēm nav nekādā sakara. Parastajiem cilvēkiem ir citas prioritātes. Ko rāda socioloģija? #1 ir drošība. Un kurš gan var “dot” lielāku drošību mums par NA vai JV? Un kā jau ierasts, arī šajās vēlēšanās, JV atkal izmantoja veco triku: Kas var būt efektīvāk, kā novērst uzmanību no problēmām, potējot cilvēkus ar drošības riskiem? Proti, mēs esam pie varas 15 gadus, bet jūs tur neuztraucaties par to, ka mēs esam totāli atpalikši no mūsu kaimiņiem, jo mēs (tikai mēs ekskluzīvi) iestājamies par Latvijas drošību. Jo, ja nāks ŠLESERS, te būs Krievija. Nu vai nav izcils vēstījums?! Protams, tas, kurš apveltīts ar saprātu, pajautā: Kā jūs gādāsiet par drošību? Vai tad mēs neesam Nato? Jūs taču robežas uzbūvēt nevariet gadiem. Par ko jūs varat vispār gādāt? Taču vairākumam, kuri seko līdzi tikai saukļiem, un šad tad twiterī smeļas politinformāciju, šī ideoloģiskā potēšana: ja nebūs viņi, būs tikai sliktāk - strādā kā Šveices pulkstenis jau kuras vēlēšanas pēc kārtas. Bet, lai darbiņš būtu līdz galam padarīts, jaatceras: tas, kas ir aizliegts visiem, nav aizliegts JV. Piem., piektdienā, dienu pirms vēlēšanām, Latvijas Radio uzaicināts viesis Aivars Ozoliņš, sabiedriskajā medijā Vili Krištopanu sauc par kremļa ağentu. Medijā kuru uzturam mēs visi. Tā vietā, lai medijs runātu par nu jau pilnīgi garantētu PVN pacelšanu, kas skars mūs visus, tas nomelno politiskos konkurentus (paradoksāli, bet tieši tā notiek arī pie mūsu austrumu kaimiņiem). Pilnīgs Déjà vu moments ar Saeimas vēlēšanām un Šlesera “saistību” ar Putinu. Protams sekos visi iespējamie iesniegumi, visās institūcijās, un atkal būs jau ierastā atbilde: “Ko jūs draugi nesaprotat, tās tak ir vēlēšanas! Tā mēdz gadīties” :) Nobeigumā citēšu Einšteinu; “Mēs nevaram atrisināt problēmas, izmantojot tādu pašu domāšanu, kādu izmantojām, kad tās radījām.” Citiem vārdiem sakot, sūdzēties ir infantili, dzīvosim kā dzīvojām, vēl sliktāk dzīvosim, jo mēs saņemam tieši to, ko mēs mēs visi esam pelnījuši: garantētu, paradzemu stagnāciju… tā kā nav viss slikti, ja būtu tiešām slikti, šādi rezultāti nebūtu, lai arī tikai provizoriski..