Pētnieks. Slow Science pricipu sekotājs.
Joined March 2009
- Tweets12.8K
- Following1.4K
- Followers3K
- Likes34K
Negaidīta, bet laba reakcija no IZM. izm.gov.lv/lv/jaunums/izm-lz…
Matemātikas zināšanu karte, kas balstīta uz Latvijas izglītības standartu. Var skatīt, kā tēmas/zināšanas savienotas savā starpā. Attēlots gan grafa, gan kartes formātā. e-vanags.github.io/lv-takson…
Edmunds Vanags retweeted
Ar meliem un aizdomām par krāpniecību aptraipīts LZA publiskais tēls kaitēs tās galvenai funkcijai - zinātnieku un viņu sasniegumu godināšanai un popularizēšanai. LZA balvu saņēmēju publicitātes foto ar akadēmijas prezidentu būs pielādētas ar diametrāli pretēju vēstījumu.
Edmunds Vanags retweeted
🧪Latvijas Zinātņu akadēmijai ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas! Tā nedrīkst palikt slēgts, no padomju laikiem mantots klubiņš, kurā amati un ietekme ir svarīgāki par reāliem sasniegumiem zinātnē.
Kā 15. Saeimas deputāts rosināšu visaptveroši izvērtēt LZA darbību, tās pārvaldību, finansējumu un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
🇱🇻 zinātnei jābalstās izcilībā, starptautiskā konkurētspējā un caurspīdīgumā, nevis vēsturiskos nopelnos un savstarpējās pazīšanās.
Tikpat būtiski ir pārskatīt līdzšinējo praksi Latvijas pilsonības piešķiršanā par īpašiem nopelniem.
Gadījumos, kad konstatēti pārkāpumi vai apzināti sniegta nepatiesa informācija, jāvērtē arī likumā paredzētās iespējas pilsonības atņemšanai.
📍Latvijas Zinātņu akadēmija nav neaizskarama institūcija!
Ir pienācis laiks prasīt atbildību, nevis turpināt piesegt sistēmu, kurai sen bija jāmainās.
Latvijā nav institūcijas, kas neatkarīgi izmeklētu smagus pētniecības pārkāpumus: datu safabricēšanu, viltošanu, plaģiātu un citas formas. Daudzās Eiropas valstīs šādas iestādes darbojas jau gadiem, Eiropā tās apvieno tīkls ENRIO (European Network of Research Integrity Offices).
Piemēram, Zviedrijā kopš 2020. gada darbojas Pētniecības negodprātības izvērtēšanas padome (Nämnden för prövning av oredlighet i forskning, NPOF). Būtiskākais Zviedrijas modelī ir tas, ka par smagiem pārkāpumiem nelemj pati universitāte. Ja rodas aizdomas par negodprātību, universitātei lieta jānodod padomei, bet padome var sākt izmeklēšanu arī pēc savas iniciatīvas.
Norvēģijā kopš 2007. gada darbojas Nacionālā komisija pētniecības pārkāpumu izmeklēšanai (Granskingsutvalget). Lietas vispirms izskata universitātes, bet komisija ir apelācijas instance, tā var sākt izmeklēšanu pati un uzrauga, kā iestādes ar pārkāpumiem tiek galā. Tās atzinumi ir galīgi.
Lietuvā kopš 2011. gada ir Akadēmiskās ētikas un procedūru kontrolieris.
Šādas neatkarīgas iestādes izveidotas tāpēc, ka universitāte, kas izmeklē pati savu darbinieku pārkāpumus, atrodas interešu konfliktā. Un, protams, universitātei ir tās reputācija, ko par visām varītēm sargā, finansējuma piesaistes jautājumi un iekšējās kolēģu attiecības.
Latvijas mazajā akadēmiskajā vidē šis konflikts ir vēl spēcīgāks: iespējamie pārkāpēji un ziņotāji bieži strādā vienā fakultātē. Rezultātā lietas tiek izskatītas lēni, necaurskatāmi vai netiek izskatītas vispār, bet ziņotājs, bieži jauns pētnieks, riskē ar savu karjeru. Citas valstis šim izgājušas cauri daudz agrāk un sapratušas, ka nepieciešama neatkarīga zinātnes ētiku uzraugoša institūcija.
Latvijas Zinātņu akadēmijai un Latvijas Zinātnes padomei ir kopīgs Zinātnieka ētikas kodekss un ētikas komisija (LZA & LZP, 2017). Kodekss skaidri runā par plaģiātu un atkārtotu publicēšanu, kā par nepieņemamu lietu. Tomēr komisijai nav likumā noteiktu pilnvaru izmeklēt, tā nevar pieprasīt dokumentus un nevar piemērot sekas, un par tās darbu publiski nekas nav īsti redzams.
Problēma ir ļoti akūta, jo kopš 2023. gada puse no zinātnes bāzes finansējuma tiek sadalīta pēc rezultātiem, tostarp publikācijām.
Ja pētniecības institūciju finansējums ir atkarīgs no publikāciju skaita, sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka šīs publikācijas ir godīgs pētniecības rezultāts, nevis dubultotas, nopirktas vai citādi mākslīgi iegūtas.
Latvijai vajadzīga likumā noteikta, no universitātēm neatkarīga iestāde, kas:
•izskata smagus pārkāpumus un pieņem saistošus lēmumus;
•var sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas;
•aizsargā ziņotājus;
•publicē savus lēmumus.
Manā ieskatā tas nav birokrātijas jautājums, bet uzticības zinātnei un nodokļu maksātāju naudas jautājums.
Kāds ir papētījis B. Rivžas akadēmisko rakstu kolekciju? Tā ātrumā pārskatot, rodas pamatoti jautājumi. Piemēram, 2 publikācijas ir gandrīz identiskas: doi.org/10.9770/jesi.2017.5.… un doi.org/10.15159/AR.17.057 78,6 % no Agronomy Research raksta vārdiem (4559 vārdi) burtiski atrodami JESI rakstā. Saskaņā ar Publikāciju ētikas komitejas (COPE) terminoloģiju šis gadījums atbilst dubultai publikācijai (redundant/duplicate publication), proti, kad vienu un to pašu pētījumu ar būtībā vieniem datiem, tekstu un secinājumiem autori publicē divreiz, otrajā publikācijā skaidri un redzami neatsaucoties uz pirmo (publicationethics.org/guidan…) @ilmarmors @ancetetere @2_teikumi @AtminaLV
Lieki piebilst, ka abiem rakstiem ir publiskais un ES finansējums. Slinkums meklēt cik liels. Otrajam kļūdaino rakstu pārim finansējums nāk no ESF un LZA kapacitātes programmas. Tādējādi var būt tā, ka viens un tas pats iznākums ierakstīts dažādu finansējumu atskaitēs. Starp citu, nezināju, ka LZA ir savs Proceedings.
Tas tā ātrumā. Pa diagonāli izskatās, ka B. Rivžas zinātnisko darbu veikumi atspoguļoti tā saucamajā "pelēkajā zonā", zemas kvalitātes izdevumos. Piemēram, B. Rivža laikā no 2021. līdz 2025. gadam ir Bulgārijas privātā uzņēmuma STEF92 Technology rīkotās konferences SGEM rakstu krājumu redaktore. Viņa ir arī SGEM zinātniskās komitejas locekle, un šajā periodā viņa kopā ar O. Trofymchuk parakstījusi 32 krājumu priekšvārdus, kurus Scopus uzskaita kā atsevišķus dokumentus. Tajā pašā laikā viņa ir līdzautore 31 SGEM rakstam (2016 līdz 2025), no kuriem 13 publicēti tieši tajos sējumos, kurus viņa pati rediģējusi. Astoņi no šiem 13 rakstiem norāda Latvijas vai ES publisko finansējumu (VPP INTERFRAME LV, ESF+, Atveseļošanas fonds, LBTU). Nav redzams no publiskas informācijas, ka būtu risināts klajš interešu konflikts.
Vēl viens rakstu pāris arī nav slikts. Identiski fragmenti (vismaz 5 vārdi) ir 55,9 % no WMSCI teksta un 48,4 % no LZA Proceedings, ieskaitot atsauces. Rezultātu daļa sakrīt gandrīz pilnībā, un pārkopētās skaitļu kļūdas (“3.18”, “3.64”, “2.6”) plēsumā redzamas abās pusēs. iiis.org/CDs2011/CD2011SCI/S… un reference-global.com/article…
Edmunds Vanags retweeted
Stradiņa slimnīcā atklāta Latvijā vienīgā robotizētā sistēma sirds ritma traucējumu ārstēšanai – jau veiktas pirmās procedūras: stradini.lv/lv/content/strad…
Interesanti vērot, kā ierasti klusējošās LV akadēmijas aprindas, ar dažiem drosmīgiem izņēmumiem, pēc pilsonības atsaukšanas saņemas un mēģina paust kritiku savai pilij, LZA. Jācer uz labām pārmaiņām un jauno zinātnieku nevēlēšanos turpināt vecās labās tradīcijas.
Edmunds Vanags retweeted
Latvijas valsts ir pelnījusi tādu Zinātņu akdaēmiju, kurai var uzticēties. Un uzticību var atjaunot tikai paši akadēmiķi./1
Ceru, ka pilsonības piešķiršanas gadījums kopumā veicinās izpratni (kā rādās, tāda vajadzīga arī pašu Latvijas zinātnieku vidū), par to kas ir kvalitatīvas zinātniskas publikācijas, kur tās indeksē, kā atšķirt viltus un akadēmisko dzirnavu publikācijas no īstām.
Biju @Gimenes_Studija raidījumā, kura ar citiem viesiem diskutējām par steidzamā kārtā virzīto "ģimenes vērtību un veselībpratības" moduli skolās. Iespējams, skolas mācību saturā ir vieta diskusijām par "mīlestības valodām" un citām ar ģimeni un vērtībām saistītām tēmām. Tomēr ja reiz domājam par veselības pratību, par to, kā mūsu bērni varētu gūt zinātnē balstītu informāciju par savu ķermeni, par reproduktīvo veselību, par nevardarbīgām attiecībām, par miega nozīmi un atkarību mehānismiem un... daudziem citiem patiesībā samilzušiem tematiem, tad, manuprāt, ir jāsaprot prioritātes. Apkopoju HBSC un citu datubāžu datus par mūsu bērnu veselību un saliku vienā interaktīvā rīkā. Aplūkojiet un pasakiet, vai tiešām tās visas problēmas, kas identificētas Latvijas bērnu vidū nav būtiskas un nav jārisina arī skolās. e-vanags.github.io/veseliba
Daži skaitļi. HBSC (PVO skolēnu veselības paradumu pētījums) mēra Latvijas 15 gadīgos kopš 2001. gada.
Seksuālā pieredze: 22 % (2010) kritums uz 11 % (2022), četras kārtas pēc kārtas lejup, zem kaimiņvalstu vidējā. Agrīna pieredze 2 līdz 5 %, bez īpašām izmaiņām.
Prezervatīvs pēdējos dzimumsakaros: 82 % nokritis uz 63 %.
Tātad atturības mērķis Latvijā jau tiek sasniegts pats no sevis arī bez TeenStar, bet aizsardzības rādītājs pasliktinās. Programma, kas kritiski vērtē kontracepciju, trāpīs (negatīvā nozīmē) tieši tajā rādītājā, kas ir vienīgais sliktais.
Grafika izveidē izmantoti publiski pieejami dati: HBSC Data Browser, Bergenas Universitāte.
Grūti iedomāties, ka aptiekā nonāk zāles, kas nav izgājušas klīniskos pētījumus. Vai pārdošanā nonāk auto riepas, kas nav izturējušas drošības testus. Bet izglītībā ir pelēkā zona: programmas bez pienācīgas efektivitātes pārbaudes var brīvi ienākt mācību saturā, un neviens neprasa pierādījumus.
Metodoloģiski problemātiski pētījumi (ar analizes kļūdām) nupat kļūst par pamatojumu ieviest Latvijas skolās TeenStar.
Piemēram, Austrijā tā pati programma 2019. gadā pēc ekspertu vērtējuma izraisīja asu ministrijas reakciju. Ministrija publiskoja ieteikumu nesadarboties ar šo programmu un vēlāk ieviesa obligātas kvalitātes pārbaudes “ārējās” izglītības piedāvātājiem.
Latvijā ir spēkā MK noteikumi Nr. 617, kas visām ministrijām uzliek pienākumu lēmumus balstīt pierādījumos. Ja nezinātniska programma var ienākt Latvijas skolās, tad konsekvences labad šie noteikumi jāatceļ. Abi reizē pastāvēt nevar.