Juris Pūce

Smiltēns aicina par 50% samazināt deputātu kompensācijas. Nu labi. Es gan teiktu, ka pienācis laiks tās atcelt, ņemot vērā deputātu algu līmeni. Bet svarīgākais - kad deputāts Smiltēns plāno iesniegt šādu likumdošanas priekšlikumu? Es varu pateikt - jāgroza ir Saeimas Kàrtības rullis. Tik tà nelaime, ka, ja iesniegts likumprojekts, tas jānodod izskatīšanai Saeimas komisijām. Bet komisijas vēl nav izveidotas, jo tā izlēma AS, kuru līdzvada Smiltēns un kuras valdē ir Kulbergs.

Sàkumā Kulbergam galvenais arguments bija tas, ka Baltijas valstīm esot šādus lēmumus (proti, par Krievijas izcelsmes graudu tranzītu) jāpieņem kopā. Tam vajagot laiku. Tuvāk vēlēšanām Kulbergs (kopā ar Kozlovski no JV, kurš, ja kas, joprojām ir satiksmes ministrs) piedāvāja pseidoshēmu ar 300% dzelzceļa tarifu pieaugumu, kas apturēšot Krievijas graudu transportu pa Latvijas Dzelzceļu. Vairāki jau tad publiski teica, ka tas nav risinājums, ka efekts nebūs (arī es, bet tas nebūtu svarīgi). Bet Apvienotā saraksta politiķi un pats premjers apgalvoja, ka graudu vešana tiks apturēta. Saeima grozija likumu vienā dienā, politiķi sevi slavēja. Tam sekoja (joprojām pirms vēlèšanām) dzelzceļa regulatora LatRailNet lēmums (joprojām spēkā), kas pacēla tarifu par 25%. Vairāk nevarot, esot taču Eiropas regulējums utt. Kravas, kā daudzi prognozēja, turpināja braukt, pat pieauga to apjoms. Premjers bija sašutis, teica, ka LatRailNet jālikvidē, funkcijas jānodod SPRK. Vai šai virzienā kas kopš tā laika ir darīts? Nekas. Tad Igaunija (joprojāpirms Saeimas vēlēšanàm) pieņēma lēmumu, ka Krievijas izcelsmes graudu tranzits pa tās dzelzceļa infrastruktūru ir aizliegts. Es premjeram priekšvēlēšanu debatēs jautāju, kāpēc Latvija nedara kā Igaunija (īpaši ņemot vērā taču iesākuma pozīciju, ka Baltijas valstīm viss jādara kopā). Atbilde bija (es vienkāršoju) - igauņi dara nepareizi). Vēlàk pienāca klāt arguments, ka šāds lèmums nozīmētu simtiem miljonus, kas būšot jāmaksā kompensācijās dzelzceļa klientiem. Esat dzirdējuši par miljonu prasībām pret Igaunijas dzelzceļu vai valdību? Neesat, jo tādu nav. Tagad esot jārunā ar Eiropas Savienību par šo jautājumu. Lai būtu kopīgs aizliegums. Kāpēc tas, ka nav ES kopīga lèmuma, nekavēja Igauniju lemt par aizliegumu? Premjeram būtu jàatbild - kuras ES valstis tad vēl masveidā transportē Krievijas graudus? Atbilde nebūtu viņa pozīcijai patīkama. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka Kulbergs jau vairākus mēnešus pieņem un nepieņem lēmumus, lai šoruden Krievijas (un, iespējams, Ukrainas okupētajās teritorijās zagtos) graudus turpinātu masveidīgi transportēt pa Latvijas dzelzceļu un pārkrautu Latvijas ostās. Kāpēc? Grūti pateikt. Varbūt Kulbergs tiešām tic, ka Latvijai jānopelna, neatkarīgi no tā, ka ar šo nopelnīšanu Latvija palīdz finansēt Krievijas budžetu un tātad - karu Ukrainā. Varbūt Kulbergs saredz to kā nepatīkamu, bet būtisku darbu, samazinot vajadzību dotēt Latvijas dzelzceļu? Nav šaubu, ka LDz koncerns ar šo graudu transportēšanu būs nopelnījuši. Šīs pirmās divas pozicijas, manā izpratnē, ir amorālas, bet nu saprotama saimnieciskā loģika. Ja tā būtu, tad diezgan droši varam prognozēt jaunās Saeimas un topošās valdības pieeju vēl vairākkos jautājumos. Bet iespējams, ka “labi onkuļi” apzināti māna Kulbergu, stāsta viņam visādas muļķības (piemēram, ko vien vērts bija tas reāli pilnīgi muļķīgais scenārijs ar t.s. 300% tarifa paaugstināšanu - jebkuram dzelzceļa pārvadājumu ekspertam uzreiz bija skaidrs, ka tā ir pilnīga mirāža) un premjers viņiem notic. Tad Kulbergam (vismaz pie sevis) būtu jāatminas, kas šajā vairāku mēnešu ceļā ir apzināti maldinājis, lai vairs nekad tiem neklausītu. Bet citādi - Krievijas graudu kravas turpina braukt pa Latvijas dzelzceļu, kaut mēs visi pirms 2 mēnešiem varējām noklausīties, cik neapmierināts ir Kulbergs, Apvienotais saraksts (piemēram, Pozņaks). Turklāt vaina nav tikai Kulbergam vai AS. Arī koalīcijas partneriem - JV, NA, ZZS, kas šo vairāku mēnešu miglas pūšanu ir atbalstijuši.

Birokrātijas velns neslēpjas vienā vai dažos likumos - tās ir 1000 detaļās. 1000 aizkavēti, nepieņemti mazi lēmumi ir ar daudz lielāku kopējo iespaidu nekā 1 vai 2 lieli pozitīvi lēmumi.

Nav jau skaidrs, vai tas ministru amatu kandidātu saraksts ir īsts, vai tikai baumas. Tomēr piesardzīgu dara tas, ka neviens no kandidātiem nav publiski runājis/rakstījis par kādām savas nākotnes atbildības jomu nepieciešamām reformām. Īpaši svarīgi tas ir izglîtībā, veselībā, labklājībā un, protams, satiksmē, arī enerģētikā un iekšlietās. Kulbergs koncentrē koalīcijas uzmanību uz valsts finanšu stāvokli. Tas ir ļoti svarīgi. Taču tikpat svarīgas ir, piemēram, reformas izglītībā, kur nupat Latvija saņēma nesekmīgu starptautisku “liecību” no OECD. Tur ir steidzami jārīkojas. Nemaz nerunājot par Kulberga agrāk tik bieži locīto Rail Baltica. Darbu ir daudz, tie daļēji ir saistīti ar milzīgo valsts budžeta deficītu, bet arī ar mūsu valsts, tautas un tautsaimniecības nākotni. Vajag ministrus, kas spēj celt un nest.

Piedāvājums politiskajai varai “sākt ar sevi” ir korekts un pareizs. Vienlaikus gribētos dzirdēt no premjera ko vairāk. Pašreiz nosauktais ietaupa valsts budžetā pāris miljonus eiro. Arī labi. Bet problēmas apjoms ir vērtējams vairāk nekā miljardā eiro - gribētos dzirdēt konkrētus soļus. Citādi sanāk, ka koalīciju var izveidot, ja turpmāk būs mazākas Saeimas deputātu transporta kompensācijas (tās vispār vajadzētu atcelt). Bet vai koalīcija piekrīt sāpīgām reformām izglītībā, veselībā vai labklājībā - tas sanāk mazāk svarīgi.

Aicinātu par Zinātņu akadēmijas problemātiku padomāt no drusku citas puses. LZA sen vairs juridiskā ziņā nekas līdzīgs padomju ZA - tā vairs nenodarbojas ar pētniecību, neorganizē naudas sadali utt. Viss, kas juridiski ir palicis - jokainā zinātniskās kvalifikācijas komisija (tāda vispār nav vajadzīga), valsts emeritēto zinātnieku atbalsts, tiesības virzīt pārstāvjus šur tur un ēka (kas lielākoties ir slogs un LZA desmitgades demonstrē, ka nemāk to pārvaldīt). Bez šī LZA ir zinātnieku mūža darba pašvērtēšanās institūcija. Tādas ir daudzviet pasaulē, nav nekādas vainas. No šī mazā juridiskā satura izriet “nejuridiskās” iespējas, kad sabiedriski ir daudz svarīgākas - LZA var būt zinātnes reputācijas institūcija, kur pieredzējuši, augstas reputācijas zinātnieki (tādi tur ir vairums) izvērtē neskaidrus, strīdīgus pētījumu ētikas utml jautājumus, un var kalpot kā neitrāls padomdevējs valstij, tautsaimniecībai un sabiedrībai par zinātniskumu utml. Izmaksas šādai institūcijai ir minimālas (ja nav kaklā ēka), pielietojums ir. Vienlaikus ir skaidrs, ka šobrīd LZA vadība ir nomaldījusies no ceļa un ar savu rīcību grāvusi LZA būtiskākās funkcijas - būt par reputācijas organizāciju - izpildi. Vajadzētu jau nu prasties pašiem. Ja neprotas, tad būtu jāprotas LZA akadēmiķu saimei.

Interesanti, Mārtiņš Brencis strādās @Apvienotais_ frakcijā?

Vesela rinda akadēmiķu uzrakstījuši publiskas vēstules, kur prasa LZA veikt pārbaudi, kā nonāca līdz tam, ka LZA prezidents un ģenerālsekretāre raksta šaubīgus ieteikumus tapšanai par LV pilsoni. Tas, protams, labi. Cita starpā, akadēmiķi var prasit šo ari pa taisno vēršoties LZA (skat LZA statūtu 3.3.2.punktu). Turklāt LZA ir atvasināta publiskā persona un, kā tāda, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Pàrraudzîbu MK īsteno ar izglītības un zinānes ministra starpniecibu. IZM ministre var pieprasīt paskaidrojumus, dokumentus un pārliecināties, vai LZA amatpersonas ir rīkojušies atbilstoši normatīvo aktu, LZA Hartas un Statūtu prasībām. @IIndriksone @IZM_gov_lv

Valsts iestāžu centralizētais portāls uzkārts? @certlv @Brivibas36

Īstais izpētes objekts, šķiet, būtu Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts. Īstenībā - privāts SIA, ar nelielu vēsturisku LZA līdzdalību kapitālà un LZA ģenerālsekretāri Baibu Rivžu kā padomes priekšsēdētāju, toties ar savdabīgām izpētes tēmām, savdabīgām konferencēm un, kā redzams, spēju kooptēt Rivžu un Kalviņu pilsonības iegūšanas procesā diviem Indijas pilsoņiem.

Njā, vajadzēja tikai 10 dienas pēc vēlēšanām, lai mānīšanās kļūtu redzama: delfi.lv/193/politics/120138…

Izbrīna valdības pozīcijas pamatojums - tā ka Telia nevēlas pirkt LMT/Tet un nevēlas arī esošo status quo, tad valdība piekrita pirkt Telia daļas. Kāpēc? Kāpēc valdībai vajag vēl LMT un Tet daļas? Un kāpēc piekrita Telia vēlmēm?

Ideja, ka Latvijā iespējams noorganizēt vadoša amata kandidāta atlases konkursu tā, ka neviens no atlases veicējiem nepazīst nevienu no kandidātiem, ir ne tikai neiespējama, tā ir arī aplama. Tas nozīmētu, ka vai nu atlases komisijā būtu jābūt cilvēkiem bez vērā ņemamas pieredzes, vai arī, ka kandidātiem būtu jābūt nepieredzējušiem.

Paldies @valm_teatris par “Trešās impērijas bailes un posts”. Brehts iestudēts tieši laikā. Izrāde par cilvēku, par to, cik svarīgi saglabāt patību, par individuālo brīvību. Izcils aktieru ansambļa darbs.

Ģenerālis Pudāns arī dod mājienus: