Valsts Tarifu Komiteja (@cilindrs) header
Valsts Tarifu Komiteja (@cilindrs) profile picture

Latvija ir zeme, kur pārmaksā

Joined January 2020
Photo by Valsts Tarifu Komiteja (@cilindrs)Photo by Valsts Tarifu Komiteja (@cilindrs)Photo by Valsts Tarifu Komiteja (@cilindrs)Photo by Valsts Tarifu Komiteja (@cilindrs)Photo by Valsts Tarifu Komiteja (@cilindrs)
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Europe is home to some global electrification leaders. Electricity’s share of final energy reached as high as 54% in Norway and 33% in Sweden in 2025. How do you think other European countries compare? ember-energy.org/data/europe…
1
8
1
25
1,608
tā, lūk, dzīvojam gādīgā Latvenergo paspārnē. nemaz nerunājot par gaisā laižamo siltumu virs Rīgas.
In the first half of 2026, electricity prices for household consumers in the EU (expressed in purchasing power standards (PPS) per 100 kWh) were highest in: ⁠ 🇷🇴Romania (46.9) ⁠ 🇵🇱Poland (41.1) ⁠ Lowest: ⁠ 🇲🇹Malta (13.8) ⁠ 🇭🇺Hungary (14.7) ⁠ ⁠ ➡️link.europa.eu/DpYbkW
1
52
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
OpenAI and Anthropic’s models are so magical and mystical and dangerous, they can do anything! They may even destroy the world! The only thing they can’t do, funny enough, is generate positive cash flow. And that’s where the US Taxpayer comes in!
76
2,970
73
19,946
259,140
Ko sēsi to pļausi, Jāni. Vitenbergam bijuši labi skolotāji. Kariņa valdības laikā precīzi tāpat rīkojās JV.
Vēja parki slikti, zelta vīzas labas Tā var raksturot valdības pašreizējo politiku. Premjera Kulberga padomnieks norūpējies radio stāsta, ka Latvijai vajag investīcijas, jo budžetu nevarēs savilkt kopā. Pēc dažām dienām valdība, finanšu ministram vadot sēdi (tam, kuram, būtu jārūpējas par to, lai budžetu varētu savilkt kopā!)  noraida vienu no lielākajiem Latvijas investīciju projektiem. Kāpēc? Jo daži miljonāri iebilst un var atļauties nopirkt dārgus advokātus un samusināt iedzīvotājus. Vēl labākais ir, ka šo priekšlikumu iesniedza Nacionālās apvienības politiķis Vitenbergs. Nacionālajai apvienībai taču būtu jārūpējas par Latvijas enerģētisko neatkarību, vai ne? Bet nekā, tās politiķi ir izdomājuši, ka viņu vēlētājs būs tas kurš protestē pret vēja parkiem. Paši arī piedalās protestos, makšķerējot balsis. Gāze, acīmredzot, politiski tuvāks enerģijas avots. Tā vietā, lai nodrošinātu skaidru lēmuma pieņemšanu investoriem, kuri izgājuši daudzas birokrātiskas procedūras, ekspress pretimnākšana tiek gatavota zelta vīzu turētājiem. Tie piebēršot Latvijas budžetu ar naudu. Prasta īstermiņa domāšana. Nevis samazināsim enerģijas cenas ar atjaunojamo energoresursu palīdzību un attīstīsim Latvijā ražošanu, bet gaidīsim Laimes lāci. Bet no tā varēja izvairīties. Varēja izvairīties arī no graujošās kritikas, kuru pauž Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Ārvalstu investoru padome (FICIL), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) - turpmāk jābūt skaidrākai un paredzamākai lielo investīciju projektu virzības kārtībai (diena.lv/raksts/uznemeja-die…).  Ministru kabinetam nevajag pieņemt šāda veida lēmumus par konkrētiem projektiem. Ministru kabinetam jārada spēles noteikumi, nevis jāpiedalās spēlē. Valsts iestādēm pēc tam, kad ir izstrādāti noteikumi jāpieņem lēmumi par konkrētiem projektiem. Tā bija jau sākotnēji iebūvēta kļūda likumā, kuru neizdevās Saeimā labot šī gada pirmajā pusē. Iesniedzu priekšlikumu likumprojektā, ka par šādiem projektiem lēmumu pieņem iestāde - Valsts vides dienests. Komisijā priekšlikums guva atbalstu, bet Saeimas sēdē neguva.  Manuprāt, notikušais ir laba mācība nākotnei. Ministru kabinetam nevar piešķirt tiesības lemt par konkrētiem projektiem. Tas ir jādara bezpartejiskam civildienestam, kurš klausa likumam, nevis priekšvēlēšanu emocijām. Tas dos noteiktību investoriem uz kuru aicina LIAA, LTRK, LDDK un FICIL.
1
158
Karma is a bitch, Jāni. To ko paši ar Kariņu savulaik savārījāt lielo enerģētisko projektu noairēšanā, tas tagad pašam nāk ar lielām karotēm atpakaļ. paļurini vēl, ka leišiem un igauņiem jau vēja parki sacelti un viņi mums piegādās visu ko vajag, ar saprātīgu uzcenojumu, protams.
Latvijas drošību nosaka spēja pieņemt lēmumus 2022. gada pavasarī Latvija piedzīvoja nepieredzētu neskaidrību saistībā ar enerģijas piegādēm. Krievija iebruka Ukrainā. Nebija skaidrības par to, kā Latvija apgādās sevi ar nepieciešamo enerģiju, kas notiks ziemā. Cenas kāpa iepriekš neredzētos tempos. Tā bija mācība: nepieciešama enerģijas ražošana Latvijā. Reizē tas sakrita ar to, ka vēja un saules enerģijas ražošanas izmaksas kļuva konkurētspējīgas. Tika izstrādāts un pieņemts Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības likums, lai sekmētu Latvijas Republikas enerģētisko drošību un neatkarību. Bija skaidrs, ka, lai neatkārtotu 2022. gada pieredzi, ir jāmaina tas, kādā veidā Latvijā ražo elektroenerģiju. Likumā tika noteikta atvieglota kārtība energobūvju būvniecībai. Šis likums nestrādāja veiksmīgi, tāpēc šogad tika atcelts. Pamatojoties uz to, tika iesniegti vairāki projekti, no kuriem trīs sasniedza stadiju, kad Ministru kabinetam bija jāpieņem lēmums. Par diviem lēmums tika pieņemts pozitīvs, bet vienam ir atteikts. Teiksim kā ir - atteikums pieņemts, jo politiķiem bija bail apstiprināt projektu. Bailes radījis aktīvs mazākums, kurš ar savu aktivitāti līdz šim ir spējis bloķēt lēmumu pieņemšanu. Katrs pats var spriest, vai bailes sekmē attīstību vai paralizē to? Ir izveidotas daudzas birokrātiskas procedūras ietekmes uz vidi novērtēšanā, bet pat pēc tam, kad tās ir izietas un saņemti vairāk nekā desmit ekspertu atzinumi, ar tām nepietiek lēmuma pieņemšanai. Cik no mums vēlas nonākt situācijā, kad ir izpildīts viss, kas no valsts puses tiek prasīts, bet tāpat tiek likti šķēršļi uzņēmējdarbībai? Taču diskusijā ir atklājies jautājums, kuram var būt daudz tālejošākas sekas par vienu projektu. Ja viens vēja parka projekts ietekmē Latvijas tautsaimniecību par simtiem miljonu eiro, tad vairāki projekti ietekmē par vairākiem miljardiem. Jautājums ir par Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslu. Šī aizsargjosla iedalās vairākās daļās. Pirmā ir krasta kāpu aizsargjosla, kura ir detalizēti regulēta Aizsargjoslu likumā. Tajā nedrīkst, piemēram, būvēt mājas-kuģus un ir ierobežotas arī citas darbības. Otra, kas ir mazāk zināma, bet ietekmē ekonomisko aktivitāti piekrastē, ir 5 kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības josla. Joslā atrodas, piemēram, Rail Baltica infrastruktūra, un koncentrējas ekonomiskā aktivitāte daudzos Latvijas novados. Šajā ierobežotās saimnieciskās darbības joslā Kurzemes piekrastē ir pabeigti un tiek veikti vairāki ietekmes uz vidi novērtējumi vēja parkiem. Jautājums ir - vai ierobežotas saimnieciskās darbības joslā vispār principā var veikt tādas darbības kā vēja parku būvniecība? Līdzšinējā likumdošana, valsts un pašvaldību iestāžu prakse skaidri parāda - tas ir iespējams ar nosacījumiem. Ar šādu domu ir izstrādāts iepriekš minētais likums, kuram bija jāsekmē Latvijas enerģētiskā drošība un neatkarība. Tas netieši nosaka, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ir jāveic pilnais ietekmes uz vidi novērtējums. Šādu likumdevēja nodomu var konstatēt, izsekojot tam, kā tapa likums. Novērtējumā tad arī tiek noteikts, vai konkrētais objekts atstāj negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi vai nē. Ja ietekmes uz vidi novērtējumā tiek konstatēts, ka ietekmes uz vidi nav, tad jautājums ir - ar kādu mērķi iecerētā darbība tiek aizliegta? Savā darbā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esmu viens no tiem, kurš stingri iestājas par vides un dabas aizsardzības jautājumiem. Šajā sasaukumā iebildu pret regulējuma mīkstināšanu, kas ļautu, piemēram, Ādažu novadā, intensīvāku apbūvi kāpu aizsargjoslā. Iebildīšu arī turpmāk šādiem priekšlikumiem. Tomēr valstij ir jābūt spējīgai pieņemt racionālus lēmumus, kuri kalpo visai sabiedrībai, sabalansējot dažādas intereses. Tāds, piemēram, ir lēmums par Rail Baltica trases novietojumu. Spēja pieņemt šādus lēmumus noteiks Latvijas drošību un attīstību.
1
135
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Andris Grafs ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Latvijā,cilvēks, kurš gadiem skaidro, kā valstij “pareizi” pārvaldīt savus 70+ kapitālsabiedrību monstrus. Viņš nav uzbūvējis sistēmu no nulles,bet ir viens no galvenajiem tās arhitektiem un aizstāvjiem: “neatkarīgas” padomes,skaidri akcionāra mandāti, “labā pārvaldība”. Rezultāts? Valsts joprojām tur rokās pārāk daudz uzņēmumu, kas dzīvo komforta zonā, konkurē ar privātajiem un periodiski prasa nodokļu maksātāju naudu. airBaltic ir tikai visspilgtākais piemērs: atkal zaudējumi, atkal jauns “racionāls” biznesa plāns, atkal 225 miljoni pagaidu naudas un flotes samazināšana.Cik ? Jau vairāk kā miljards ir ieguldīts šajā nacionālajā lepnumā,lai beigu beigās atkal lūgtu valsts atbalstu?Ošlejs jau sarēķinājis,ka vajadzīgi 400 miljoni. Nav tādas lietas kā valsts uzņēmums,kas strādā efektīvi. Valsts kapitālisms ir lāsts,kas sūc resursus no tiem,kas rada vērtību,un baro tos,kas to tikai pārvalda. Katram pārvaldītājam katru gadu iekrīt miljons kontā. Latvija cieš ne tikai tiešos zaudējumus,bet arī cieš no zaudētās izaugsmes,no kapitāla,kas iesprostots “stratēģiski svarīgos” uzņēmumos,no konkurences kropļošanas un no tā,ka politiķi un “eksperti” joprojām tic,ka var pārvaldīt labāk nekā tirgus. Laiks beigt spēlēties ar nodokļu maksātāju naudu. Pārdodiet,privatizējiet,un ļaujiet tirgum darīt to,ko valsts nekad nav spējusi-radīt īstu vērtību. delfi.lv/bizness/37264250/bi…
4
11
30
1,806
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Ceru, ka @AndrisKulbergs valdību izdosies izveidot. Vairāki valdības un regulatora lēmumi parādīja, ka @EvikaSilina kabinets neizprata rūpniecības lomu ekonomikā un trūka degsmes to audzēt. Enerģētikas un rūpniecības politika pastāvīgi kliboja vai pat robežojās ar kaitniecību. 1/
2
3
15
2,339
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Ārstu kļūdas guļ kapos, skolotāju - sēž Saeimā. Par izglītotu Latviju!🇱🇻
16
20
176
8,785
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
It will never cease to amaze that Americans basically just got bored of having the best lives on the planet so they elected a lunatic to blow it up in the hopes of building some microwave factories for their children to find meaning in.
2,133
8,677
754
86,018
5,967,519
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Trump’s NATO hostility and Russia relations trace back to 1987 thehill.com/opinion/national…
5
34
4
122
19,029
izskatās, ka būšu apjājis Elona konta darbības algoritmu.
3
141
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Mums te mangānu priekš orku stobriem pārkrauj veselām ģimenēm. Uz ierakumiem jau tās ģimenes nemobilizēs, bet musu visu pārējo ģimenes mobilizēs gan. Tagad mums ir 1)graudu ģimenes 2)mangāna ģimenes 3)
Replying to @SarkanaisKarogs
SIA "Multi Capital Holdings" pieder divām ģimenēm: Aināra Šlesera ģimenei un Andra Šķēles ģimenei
16
101
6
245
23,876
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Ukrainas 🇺🇦 un tās okupētās platības samēri pret citām Eiropas valstīm
62
3
95
10,899
šī statistika ir jālaiž tautās. ir jāatver acis tiem vīriešgabaliem, kas visādi mēģina izlocīties no altāra un sievietēm, kas tādu vīriešgabalu grib pie tāda aizvilkt.
1
86
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Кирштейнс заговорил с латвийской блогеркой Анастасией Федоровой tiktok.com/@a_fjodorova/vide… на русском языке. ruinvestigation.com/2024/01/… – at Riga, Latvia
7
12
13
21
28,078
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
wow, ko Saeima tikko izdarīja... Mierīgi atzīst, ka ir vienlīdzīgāki par citiem. nekur citur valsts pārvaldes ēkā nedrīkst smēķēt, bet pie viņiem drīkst, citādāk Saeimas deputātiem būšot jāstāv ārā aukstumā.
19
31
6
226
58,372
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Šis labs! Ornitologs: Mežu izciršanas lobijs ir ļoti spēcīgs un bijušie lobisti tagad strādā Klimata ministrijā..
8
39
1
82
6,463
Valsts Tarifu Komiteja retweeted
Kad sākās runas par tievāku koku ciršanu, LVM cītīgi apgalvoja, ka viņi pēc caurmēra necērt. Protams, cirta jau tolaik un cērt arvien vairāk. Šeit viens piemērs. Līdz ciršanas vecumam šim mežam vēl bija 25 gadi.
17
64
3
168
29,480